Dziļums ir visgrūtākais no trim dimensijām, ko ierakstīt un reproducēt mūzikas sistēmā. Ar labiem stereo ierakstiem izpildītāju kreiso/labo atrašanās vietu parasti var identificēt labos skaļruņos (vismaz skaļruņa Saldajā plankumā). Lieliskos skaļruņos un lieliskos ierakstos bieži var identificēt vertikālo atrašanās vietu. Pat ar labākajiem skaļruņiemdziļumsparasti ir ļoti ierobežota.
Skaļruņu dizainerim ir zināma kontrole. Piemēram, dziedātājas pozīciju attiecībā uz grupu un back-up dziedātājiem var pielāgot ar Perspektīvas kontroli walsh 5s un Walsh 5000s. Mēs to darām, mainot galveno balss diapazonu (aptuveni 200-2000 Hz) par aptuveni 1dB soļiem – smalku, tikai pamanāmu līdzsvara maiņu. Pat šeit mēs runājam par dažām pēdām dziļumā. Ja pastiprinājums vai griezums ir daudz lielāks, balsis var labi novietot skaļruņu priekšā vai aiz tiem. Man vai nu šķiet nedabiski. Ideālā gadījumā balsis būtu tieši aiz līnijas starp skaļruņiem un instrumentiem, kas paplašinātos dziļāk aiz dziedātājas līdz attālumam, kas līdzīgs dzīvajam priekšnesumam. Pārvietojoties atpakaļ savā klausīšanās telpā, efektam jābūt līdzīgam, lai attālinātos no izpildītājiem koncertzālē.
Viena no metodēm, kā stereo ierakstos paplašināt uztverto normālo dziļumu, ir pievienot gaisotnes skaļruņus aizmugurē, kas savienoti, izmantojot Hafler Hookup. Deivids Haflers bija Dynaco līdzdibinātājs (kopā ar Ed Laurents), 1969. gadā tika pārdots Tyco un daudzus gadus palika aktīvs uzņēmumā. Vēlāk viņš nodibināja Hafler Company, kuru viņš pārdeva Rockford-Fosgate Corporation. Bet tagad Kanādā bāzētais Radial Enginering Ltd ir iegādājies uzņēmumu un plāno atdzīvināt daudzus Hafler klasiskos dizainus, atjaunojot tos nākamajā pavasarī.
Tas, kas kļuva pazīstams kā "Hafler Hookup", ap 1970. gadu, paņem aizmugurējo(-os) skaļruni(-ļus) un savieno tos no plusa uz plus uz jūsu stereo pastiprinātāju. Parasti sērijā ar aizmugurējiem skaļruņiem ir rezistors, lai kontrolētu to līmeni. Tādā veidā viņi tikai atveido atšķirību starp kreisajiem un labējiem kanāliem. Es esmu atradis plašus izkliedes skaļruņus, lai darbotos vislabāk, un vairāk nekā viens ir visefektīvākais, jo jūs nevēlaties tos uztvert kā skaņas avotu.
Atkarībā no izvietojuma un neskaidru skaļruņu skaita tie parasti būs jāsamazina, lai samazinātu viņu atrašanās vietas norādes. Es esmu konstatējis, ka, sēžot aiz galvenās klausīšanās zonas, lai iestatītu līmeņus, ir labākais. Es sāku ar to, ka apkārtējās vides skaļruņi ir gandrīz izslēgti un palielina to līmeni, līdz es varu atpazīt to atrašanās vietu un atzīmēt sērijas pretestības pozīciju saskaņā ar atmosfēru skaļruņiem. Pēc tam es pagriežu šos skaļruņus ievērojami augstāk un samazinu līmeni, līdz es vairs nedzirdu to avota atrašanās vietu un atzīmēju rezistora pozīciju. Tad es ieliku katlu pusceļā starp šīm divām pozīcijām un noklausīšanos no visām galvenajām klausīšanās pozīcijām, pārslēdzot atmosfēras skaļruņus iekšā un ārā. Nedrīkst būt uztverts avots no kāda no atmosfēras runātājiem. Efektiem vajadzētu būt dziļuma palielināšanai skaņas laukā un uzlabotai sākotnējās ierakstīšanas telpas sajūtai, vairāk jūs esat tur un mazāk viņi ir šeit.
Dziļums nav viegli uztverams reālajā pasaulē un vēl grūtāk reproducējams ar mūzikas sistēmu. Bet mēs cenšamies... Un Deivida Haflera vienkāršā, elegantā – 45 gadus vecā shēma ir viens no veidiem, kā vairot ilūziju un papildināt baudu un transfigurāciju, ko sniedz mūzika.
