1. Frekvences reakcija
Šis indikators atspoguļo galveno frekvenču diapazonu, kurā darbojas skaļrunis. Ja skaļrunim tiek pieslēgts pastāvīga sprieguma signāla avots un signāla avota frekvence tiek mainīta no zemas frekvences uz augstu, skaļruņa radītais skaņas spiediens mainīsies līdz ar frekvences izmaiņām. Iegūtā skaņas spiediena-frekvences līkne, jo plašāks diapazons, jo labāki skaņas emisijas raksturlielumi
2. Nominālā pretestība
Tas attiecas uz pretestības vērtību, kas mērīta skaļruņa ieejas galā noteiktā darbības frekvencē. Parasti tas ir norādīts uz izstrādājuma datu plāksnītes un to norāda ražotājs. Nominālā pretestība parasti ir pretestības moduļa vērtība, pie kuras ir sagaidāms, ka nominālajā frekvenču diapazonā tiks iegūta maksimālā jauda. Nominālā pretestība parasti tiek norādīta kā 4 omi, 8 omi, 16 omi, 32 omi utt., un ārzemēs izmanto arī 3 omi, 6 omi utt.
3. Jauda
Skaļruņa jauda ir viens no svarīgiem rādītājiem, izvēloties skaļruni. Tā ir ievades jauda, kad skaļrunis var darboties nepārtraukti ilgu laiku, neradot neparastu skaņu. Parasti testēšanas laikā tiek izmantots rozā trokšņa signāls, un testu veic nominālajā frekvenču diapazonā, izmantojot īpašu filtru.
Maksimālā trokšņa jauda atšķiras no nominālās jaudas. Tas norāda uz skaļruņa spēju īslaicīgi izturēt lielu ievades jaudu. Pārbaudes laiks ir tikai dažas sekundes vai minūtes. Parasti maksimālā trokšņa jauda ir 2-4 reizes lielāka par nominālo jaudu.
4. Jutīgums
Raksturīgā jutība attiecas uz skaņas spiediena līmeni, kas mērīts 1 m attālumā aksiālā virzienā, kad skaļrunim tiek pievadīts rozā trokšņa signāla spriegums, kas ir līdzvērtīgs 1 W jaudai ar nominālo pretestību. Katra skaļruņa vienības jutībai būtībā jābūt vienādai frekvenču joslās, par kurām tie ir atbildīgi par atskaņošanu, lai viss skaļrunis atskaņošanas laikā varētu sasniegt līdzsvarotu augstu, vidējo un zemo skaņu līdzsvaru. Īpaši stereo skaļruņiem kreisajā un labajā kanālā izmantotajām ierīcēm jābūt stingri pārbaudītām un saskaņotām. Ir nepieciešams, lai kreisajam un labajam kanālam izmantoto vienību izejas skaņas spiediena līmeņa atšķirībai būtu plus vai mīnus 1 dB robežās, pretējā gadījumā tas ietekmēs skaņas attēla novietojumu.
5. Virzība
Virzība tiek izmantota, lai aprakstītu skaļruņa spēju izstarot skaņas viļņus visos kosmosa virzienos. To parasti attēlo līkne, kas maina skaņas spiediena līmeni līdz ar starojuma leņķi. Skaļruņa virzība ir saistīta ar frekvenci. Parasti zemās frekvencēs nav acīmredzamas virzības. Augstās frekvencēs skaņas viļņu īsāka viļņa garuma dēļ virziens kļūst asāks, tāpēc daži skaļruņi izvieto vairākas augstfrekvences vienības dažādos virzienos, lai uzlabotu virzienu. Virzība ir saistīta arī ar skaļruņa diametru. Parasti, ja kalibrs ir liels, arī virziens ir ass; ja kalibrs ir mazs, virziens ir plašāks.
6. Izkropļojumi
Skaļruņu sistēmas kropļojumi ietver viļņu kropļojumus, starpmodulācijas kropļojumus un pārejošus intermodulācijas kropļojumus. Skaļruņa korpusa kropļojuma raksturlielumi, visticamāk, pasliktinās nekā viens skaļrunis. Parasti krustojuma punkta tuvumā traucējumi ievērojami palielinās nepareiza dizaina vai atkļūdošanas dēļ. Harmoniskie kropļojumi galvenokārt rodas zemās frekvencēs, īpaši rezonanses frekvences tuvumā. Minimālā prasība augstas precizitātes skaļruņiem ir tāda, ka harmoniskie kropļojumi nedrīkst būt lielāki par 2%.
Iepriekš minētais saturs ir runātāja struktūra, darbības princips un darbības rādītāji. Skaļruņos izmantoto materiālu un ražošanas procesu atšķirības ietekmēs skaņas kvalitāti. Turpretim skaļruņu vienības kvalitāte ir vēl kritiskāka. Skaņu galu galā vada skaļruņu bloks, un visas skaņas rodas no tā. Ja skaļruņu bloka izstarotā skaņa nav ideāla, tad neatkarīgi no tā, kā jūs modificētu un papildinātu skaļruni, tas nevarēs spēlēt lielu lomu.
